Es esmu lepnais.
Pēc taisnības es nedarīju neko par ko es esmu lepnais, es tikai redzēju un uzmanīju. Es arī rakstīju rakstus, bet tas arī nedarīja neko par viņas karjeru.
Pirms pieciem gadiem es sameklēju viņas dziesmu, tādas, kā Balts, mirdzošs sniegs un Lūgšana Ziemassvētku vakarā. Ko es redzēju tad bija vienkāršs: brīnišķīgā balss un kāda vēl neierobežams, bezgalīgs talants. Un viņai bija tikai divpadsmit gadus.
Es jau jutu, kā tie ir vēl daudz. Pēc divi gadi viņa iesaka rakstīt dziesmu, un es uzzināju, ja man bija taisnība. Mēs iepazinām lielisko mūziķe un filozofe, pie kam es varēju piesiet mano grāmatas varones likteņu.
Bet vēsture aizvien turpinās. Kaimiņos izbrukot karš, mēs redzam un dzirdam jauno miera balodīti.
Es esmu lepnais, zinādams, kā pasaulē ir Loreta Reide.