Es atradu valodu portfeļu un kļuvu zinātkārs kā vai jau es sasniedzu A1 līmeņu vai nē. Lasīsim pieprasījumus un atbildēsim.
1. Es saprotu ļoti lēni un skaidri izrunātus atsevišķus vārdus un ikdienā bieži lietojamas frāzes, piemēram, paldies, lūdzu, labdien, labrīt, labvakar, atā, gribu ēst, gribu dzert, atvainojiet, kur ir tualete.
Faktiski, ne tikai ļoti lēni un skaidri izrunātus vārdus. Es saprotu arī dziesmas tekstu daļu, pat repu, protams, nē pilnīgi, galvenokārt nē pēc pirmais klausīšanās. Arī es saprotu ne tikai bieži lietojamas, bet retākas frāzes.
2. Es saprotu atsevišķas frāzes un jautājumus par sevi un ģimeni, kas izrunātas ļoti lēni un, ja nepieciešams, atkārtoti, piemēram, par tēvu, māti, vīru vai sievu, meitu, dēlu, vectēvu, vecmāmiņu; par viņu nodarbošanos (kur strādā, kur mācās, vai ir pensijā); viņu vecumu; ģimenes svētkiem.
No jauna, nē tikai ļoti lēni. Ja nepieciešams, atkārtoti, protams. Jā, es saprotu šos visus.
3. Es saprotu atsevišķas frāzes un īsus jautājumus, kas izteikti ļoti lēnā tempā, par manas ģimenes dzīves vietu, valsti, pilsētu, māju, dzīvokli, mājas darbiem un mājdzīvniekiem.
Faktiski, mana vārdnīca ir vēl ļoti nabaga, bet man ir vārdi no dzīves visas jomas.
4. Es saprotu īsus, labi saklausāmus paziņojumus dzelzceļa stacijā, autoostā, lidostā, veikalā, piemēram, Latvijas lielo pilsētu nosaukumus, pienāk / atiet / kavējas vilciens / autobuss / lidmašīna, atrasta pase / maks.
Varbūt, bet es nebiju tur un nevarēju izmēģināt. Bet ja runa ir labi saklausāma un neaptver vārdus, kurus es vēl nezinu, es varbūt sapratīšu to. Taču atkārtojums var nepieciešams, jo mana izpratne ir vēl lēna.
5. Es saprotu skaidri nosauktus skaitļus, cenas latos vai eiro; daudzuma apzīmējumus, piemēram, kilogramos, gramos vai gabalos; krāsu, lielumu un ēdienreižu nosaukumus.
Ēdienreižu? Tagad es iemācīju jaunu vārdu. Jā, es ticu es saprotu tos arī.
6. Es saprotu vienkāršus virziena norādījumus, piemēram, pa labi, pa kreisi, uz priekšu; īsas frāzes par ceļošanu, piemēram, ar riteni, automašīnu, laivu vai kuģi; atbildes par viesnīcas rezervēšanu; apmaksu.
Jā.
Es nemēģināju sarunāt vēl nekad, tāpēc atbildēšana par šos jautājumus būtu nepamatots.
1. Es varu izlasīt un saprast uz ielas un sabiedriskās vietās sastopamus īsus, vienkāršus uzrakstus, piemēram, aptieka, stacija, pietura, veikals, un paziņojumus, piemēram, nestaigāt pa ledu, bīstami, smēķēt aizliegts.
Jā, es varu. Es zinu visvairāk vārdus tajās uzrakstos.
2. Es varu saprast tekstu vienkāršās veidlapās, kurās tiek lūgtas / prasītas ziņas par personu, ģimeni, pilsētu, valsti u.tml.
Jā, es arī varu.
3. Es varu izlasīt un saprast atsevišķus vārdus un frāzes veikalu cenu norādēs, dažādu pārtikas un saimniecības preču nosaukumus katalogos un reklāmās.
Jā, atkal. Atsevišķi preču nosaukumi var būt manas vārdnīcas ārpusē, protams.
4. Es varu sameklēt un saprast nepieciešamo informāciju valsts vai pilsētas kartē, autobusu, vilcienu sarakstos; pulksteņa laiku; informāciju uz biļetēm, ceļojot pa Latviju.
Noteikti.
5. Es varu izlasīt un saprast atsevišķus biežāk lietotos ēdienu nosaukumus ēdienkartē, izlasīt ēdnīcu, kafejnīcu, restorānu nosaukumus.
Jā, es arī varu, protams, ierobežojoties manas vārdnīcas mazumu dēļ.
6. Es varu izlasīt un saprast atsevišķus pazīstamus vārdus, nojaust teksta saturu afišās, plakātos, rakstītā zīmīte, apsveikumā u.tml.
Jā.
7. Es varu izlasīt un saprast vienkāršu informāciju par Latviju, tās izglītības un ekonomisko sistēmu (bērnudārzi, skolas, augstskolas, rūpniecība, lauksaimniecība, zvejniecība u.tml.).
Jā.
1. Es protu aizpildīt veidlapas ar personas datiem, piemēram, ierakstīt savu vārdu, dzimšanas datus, adresi, valsti, no kuras izceļoju, datumu, kad ieceļoju valstī u.tml.
Jā, es protu.
2. Es varu aizpildīt standarta veidlapu, piemēram, pasūtot ceļojumu, norādot datumus, valsti un vietu; preci no kataloga, norādot preci, adresi u.tml.
Jā.
3. Es varu uzrakstīt pamatinformāciju par savu darbu (adresi, uzņēmuma nosaukumu, uzņēmuma/iestādes darbības nozari, ieņemamo amatu un savas atbildības jomu).
Jā – man nav darba, tik informācija par to ir ļoti īsa un vienkārša…
4. Es protu uzrakstīt e-pastā vienkāršu ziņu par savu atrašanās vai satikšanās vietu, pieteikties vizītē, attiecīgi uzrunājot vai atsveicinoties no adresāta.
Jā, es ticu kā es varu darīt to arī.
5. Es protu uzrakstīt īsus, ļoti vienkāršus teikumus par savu ģimeni, par to, kur dzīvojam un ar ko nodarbojamies.
Jā, es protu arī.
6. Es protu uzrakstīt savu CV, ļoti īsus vienkāršus teikumus par sevi, par to, kur dzīvoju, par savu izglītību, par savu darba pieredzi.
Jā.
7. Es protu uzrakstīt ļoti īsus un vienkāršus teikumus par Latviju, tās iedzīvotājiem un pilsētu, kurā dzīvoju, kā arī uzrakstīt nosaukumus Latvijas dokumentiem un izpildvaras iestādēm, piemēram, pase, identifikācijas apliecība, Saeima, tiesa, pamatlikums, Ministru kabinets u. tml.
Nu, es mācos ne tikai valodu, bet arī Latvijas kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju, galvenokārt es saku iepazīt Vecrīgu, bet acīmredzot manas zinības ir vēl nedaudz. Es varu uzrakstīt latviešu valodā tikai to, ko es arī varu ungāru valodā.
Un protams es zinu, kas ir rakstīts uz Brīvības pieminekļa.
Vai visas manas zinības pietiek par A1 līmeņas? Varbūt – es nezinu. Mani tas neinteresē, ka es kādreiz iegūšu kaut ko certifikāciju vai nē, es gribu tikai saprot latviešus. Runājot, rakstot – un galvenokārt, dziedot.