Ko, ja dzīvēt,
ko, ja mīlēt,
ko, ja vienkārši nepalīdz brīdis?
Ko, ja sapņot,
ko, ja gaidot,
ko, ja nevari jo dzīve ir sprīdis?
Ko darīt ja nezini neko,
ko labu ja „kādēļ” ir viss,
ko gaidīt ja nenāk nekas,
ko dzirdēt ja skaņa neskan,
ko redzēt tumsumā?
Ko, kad tikties,
ko, kad sākties,
ko, kad apraudāties vairs nav cerības?
Ko, kad līksmot,
viens ar otru smaidot,
sliktākas izredzes kā zirgu derības?
Ko sacīt ja viņu seko,
ko labu kas nav aizliegts,
ko skūpstīt ja viņas ir skumjas,
kā glāstīt meitu arīdzan,
kā uzbraukt tālumā?